Guntara Zaķa izstāde "Ekoreālisms"

 

Es mācos no dabas un mans modelis ir daba. Nevis krāsu prieks vai formu rotaļas, bet daba. Nevis samezglotas filozofijas, bet vienkārši daba. Man nav būtiskas iemācītas krāsu formulas, man svarīga daba. Tur viss nezkapēc ir vienkārši skaists. Krāsas uzgulstas uz pabeigtām formām. Banālie saulrieti, pavasra ziedi, rudens ugunīgās lapotnes viss mums māca mīlēt skaisto. Nevis nonievāt vai deformēt līdz paradoksam, bet mīlēt. Es mīlu dabu un esmu laimīgs ar to savienoties savus darbus radot. Tā nav tik daudz māksla, drīzāk kā mūsu cerībām būvēts logs pilsētnieka dzīvoklī. Logs uz kautko tīru, skaidru un pozitīvu.